meditācija

Meditācijas nozīme

Atvērts prāts. Atvērta sirds. Atvērts ķermenis.

Meditācija ir mācīšanās uztvert visu, kas ir. Iekļaujoši un bez vērtējumiem atvērties Realitātei. Tāpēc meditācija ir “pilna pieeja zināšanai”.

Tā ir vingrināšanās paturēt sirds, prāta un ķermeņa telpas atvērtas pietiekami ilgi, lai prāts pamanītu citu, līdz šim apslēptu materiālu.

Kontemplatīvās prakses palīdz cilvēkam atvērties un uzticēties Dieva darbam, ļaujot mainīt, nepārtraukti paplašināt savu apziņu, uztveri un tādējādi kļūt par vienotāku cilvēku.

Meditācija palīdz cilvēkam kļūt vienotam, viengabalainam, holistiskam. Tā

  • veicina un attīsta radošumu,
  • veicina un attīsta nepieciešamās iemaņas starppersonu attiecībās,
  • paaugstina empātijas spējas,
  • veicina emocionālo inteliģenci, palīdz apzināties savas emocijas, tās pārredzēt un vadīt, spēt uztvert otra emocijas, emocionāli atbildēt un komunicēt ar citiem,
  • veicina līdzcietību pret sevi un citiem,
  • attīsta dziļāku visa esošā uztveri,
  • palīdz pārspēt kognitīvā procesa robežas, nonākt pie plašāka un dziļāka esības redzējuma – metakognīcijas, garīgās inteliģences,
  • palīdz būt vienmēr atvērtam transformācijai – pārmaiņām, kas ir patiesa radošuma pamats.