Pirmās ārkārtas situācijas sveiciens otrajai

Juris Rubenis • 2020. gada 30. novembris

Kad marta vidū tika izsludināta ārkārtas situācija, notiekošais saistībā ar Corona-19 vīrusu bija absolūti neskaidrs. Es nevēlos sacīt, ka tagad mums viss būtu pilnīgi skaidrs, taču pavasarī minējumu, jautājumu un neziņas bija daudz vairāk.

Epidēmija, kā jau katra krīze, bija ieradusies pilnīgi negaidīti, izraisot bailes un satraukumu. Parastā normalitāte beidzās un nu bija kaut kā jāmācās dzīvot citādi.

Par neatņemamu dzīves daļu uzskatītie pasākumi piepeši tika atcelti. Starp tiem arī dievkalpojumi.

Jāsaka, ka daudzi jutās ļoti apjukuši. Tai skaitā daudzi garīdznieki.

Un tad piepeši piedzima mana kolēģa Induļa Paiča iniciatīva. Viņš sajuta iekšēju mudinājumu katru dienu tiešsaistē vadīt garīgu pārdomu vakarus. Ar laiku tie sapulcināja vairākus tūkstošus skatītāju.

Tā bija dzīva, trausla, spontāna, dialoģiska garīguma forma. Daudzi cilvēki piepeši sajuta, ka tieši tas soli pa solim veido drošu pamatu. Ārējās, taustāmās drošības bija izkustējušās, bet tas palīdzēja nojaust un atklāt kaut ko daudz drošāku savā dvēselē.

Dažkārt ir jānotiek krīzei, lai mēs atklātu atvērta prāta un atvērtas sirds brīnumu.

Sākoties otrajai ārkārtas situācijai, Integrālās izglītības institūta lektora Induļa Paiča pavasara uzrunas ir izdotas grāmatā. Laba lasāmviela krīzes laikā.

Daudz labu impulsu Adventa laikam, kura centrālā vēsts ir aicinājums pamosties. Pamosties, lai tumsā pamanītu austam gaismu. Jo tieši tur, kur vislielākā tumsa, var notikt negaidītais.