?>

Integrālā dzīves prakse

Lai integrālā teorija vai metode nepaliktu tikai vārdi uz papīra, izšķiroša nozīme ir praksei.

K. Vilbers un viņa sekotāji ir izveidojuši Integrālās dzīves prakses modeli, ar kuru iepazīstinām mūsu semināru dalībniekus.

Dažādu tradīciju pārstāvji cilvēces vēsturē ir izmantojuši noteiktas prakses, lai transformētu dzīvi un nonāktu pie lielāka līdzsvara. No seniem šamaņu rituāliem līdz mistisko tradīciju kontemplatīvajām zināšanām un pēdējām zinātnes atziņām cilvēce ir meklējusi ceļu, kā nonākt pie dziļākās patiesības, harmonijas un īstenot mūsos mītošo potenciālu.

Šodien mūsu rīcībā ir milzīgs zināšanu, mācību un tehniku daudzums. Mūsu jautājums: šīs bagātības vislabāk izmantot?

Integrālā dzīves prakse (IDzP) ir veids, kā lietot šīs dažādās cilvēku veidojošās prakses, kas ir vienlaikus senas un mūsdienīgas.

IDzP ir radikāli visaptveroša. Vislabāk to attēlo K. Vilbera AQAL karte. IDzP piedāvā strukturējošu ietvaru mācībām un transformācijai dzīves garumā. Tā palīdz iegūt plašāku izpratni par apziņu, dzīvi, nomodu un pamošanos. Tā virza uz svarīgāko. Tā izmanto tradīcijās pazīstamās metodes un pievieno modernus ieskatus, lai šīs prakses kļūtu iedarbīgākas.

Integrālās dzīves prakses universālais izejas punkts ir četras individuālās esības pamatdimensijas:

  • ķermenis (vesels ķermenis),
  • prāts (skaidrs prāts),
  • gars (pamodināts gars),
  • ēna (emocionāls līdzsvars un integrētas ēnas).

K. Vilbers uzsver, ka integrāla dzīve nozīmē ikdienas vingrināšanos katrā no šīm četrām cilvēka esības jomām.

Šīs četras cilvēka dzīves jomas ir I3 programmu uzmanības centrā.

Kad raksturojat, skaidrojat vai vienkārši sajūtat “sevi”, patiesībā jūs apzināti vai neapzināti novelkat mentālu robežu ap savas pieredzes lauku. Visu, kas atrodas šīs robežas iekšpusē, jūs izjūtat kā “sevi” un saucat par savu patību, bet visu, kas ārpus tās, uztverat kā kaut ko tādu, kas jūs “neesat”. Citiem vārdiem, jūsu patības identitāte ir pilnībā atkarīga no tā, kur novelkat robežu.

Kens Vilbers