?>

Integrālā teorija

Lai mēs labāk saprastu sevi un Realitāti, jāiepazīstas ar vienu no mūsdienu postmodernās pasaules svarīgajiem atklājumiem – integrālo teoriju.

Vārds “integrāls” (“vesels”) ir antonīms vārdam “sinkrētisks”. Sinkrētiska pieeja nozīmē dažādu uzskatu juceklīgu sajaukumu, apslēpjot to savstarpējās pretrunas, bet integrāla pieeja – dažādu redzējumu gudru līdzsvarošanu (atbilstoši katra vērtībai) un apvienošanu vienotā modelī. Ir milzīga atšķirība starp jēgpilnu vienotību un jucekli. Ar to integrālā teorija atšķiras no dažādām sinkrētiskām teorijām.

Integrālā teorija ir nevis kārtējā no dzīves atrautā teorētiskā spekulācija, bet gan neaizstājami svarīga, dzīvē reāli lietojama koncepcija.

Integrālo teoriju savos darbos formulējis amerikāņu filozofs, apziņas jeb apzināšanās pētnieks Kens Vilbers (dz. 1949). Viņš ir rakstījis par cilvēka attīstību, attīstības psiholoģiju, filozofiju, pasaulcentrismu, ekoloģiju un garīgās attīstības pakāpēm. Savos darbos viņš ir dziļi kritizējis New Age kustību un norobežojies no tās, uzsverot, ka mūsdienās garīguma uztverei lielāku postu nodara nevis materiālisms, bet lēts un sekls garīgums.

Kens Vilbers šodien patiešām ir labākais skolotājs, kurš palīdz daudziem no mums, mācot to, ko viņš sauc par integrālo garīgumu. Paņemiet jebkuru viņa grāmatu, kas jūs uzrunā, un sapratīsiet, kāpēc es kā kristietis viņu iesaku. Viņš ir postmodernās pasaules Akvīnas Toms un viens no reliģijas visu laiku labākajiem draugiem un mīlošākajiem kritiķiem.

Ričards Rors

K. Vilbers ir viens no mūsdienu pasaules vispusīgākajiem un izcilākajiem domātājiem.

Viņa personā apvienojas divi svarīgi aspekti – K. Vilbers ir ne tikai atzīts akadēmisks zinātnieks (viens no enciklopēdiski izglītotākajiem cilvēkiem uz planētas), bet arī mistiķis – garīgs praktiķis ar dziļu pieredzi. 

Par K. Vilberu un viņa darbiem ir risinājušās dedzīgas diskusijas. Novatoriski un starpdisciplināri domātāji, kas nepieņem vienu pasaules uzskatu vai nezvēr uzticību tikai vienai pētniecības disciplīnai, bieži tiek pārprasti, noraidīti un atstumti. Sākumā K. Vilbera darbus vienkārši nesaprata, tāpēc pret tiem skeptiski izturējās dažādu jomu pārstāvji. Konvencionālajai zinātnei K. Vilbers ilgu laiku šķita pārāk reliģisks, lai viņu ņemtu nopietni, – jā, viņš daudz runā par Garu un tādām apšaubāmām kategorijām kā “mistiskā pieredze”. Tādi izteikumi daudzos zinātniekos vienmēr rosinājuši aizdomas. Teologiem un Baznīcai bija pilnīgi skaidrs, ka K. Vilbers, protams, ir viens no daudzajiem New Age pārstāvjiem, kas nekritiski un juceklīgi sajauc visas iespējamās disciplīnas ar visām iespējamām parādībām, tāpēc “nopietniem un atbildīgiem” teologiem viņa darbos nevar būt atrodams nekas noderīgs. Savukārt New Age vadošie pārstāvji nepārtraukti uzbrūk K. Vilberam kā kompetentākajam šīs kustības kritiķim. Taču K. Vilbers, godīgi vēloties saprast dzīves, esības jēgu un mērķi, neprasīja nevienam atļauju un bailīgi neskatījās pa labi un pa kreisi, bažīdamies, ko par viņu domās kāds eksperts.

Ar laiku viņa pētījumu pamatīgums sāka pārliecināt. Beidzamajos 25 gados par viņu ar lielu cieņu sākuši runāt ne tikai dažādu nozaru konvencionālās zinātnes pārstāvji, bet pat daudzi teologi.

Piemēram, latviešu valodā izdotās grāmatas “Jēzus vērtības mūsdienās” autors, izcils teologs, vairāk nekā 80 gadus vecais dominikānis Alberts Nolens raksta, ka ir pateicīgs kādam draugam, kurš viņu iepazīstinājis ar Kena Vilbera atziņām.

K. Vilbera teorijas būtību reprezentē AQAL (all quadrants, all levels – “visi kvadranti, visas pakāpes”) karte.

AQAL ietver visus kvadrantus, visas pakāpes, visas līnijas, visus stāvokļus un visus tipus – piecas nereducējamas K. Vilbera teorijas kategorijas, kurās izpaužas Visums, viss esošais. K. Vilbera izpratnē integrāls (visaptverošs, iekļaujošs) skatījums uz Realitāti iespējams, tikai ņemot vērā šīs piecas kategorijas. K. Vilbers apraksta AQAL kā “Kosmosa suģestējošo arhitektūru”. Šī aizraujošā karte patiešām palīdz labāk orientēties sevī un pasaulē. AQAL ir mēģinājums vispārināt un apkopot cilvēces zināšanas un lielās garīgās tradīcijas, lai iegūtu izšķiroši nozīmīgas atslēgas, kas paver ceļu uz dziļāku cilvēka attīstības izpratni. K. Vilbers saka: “Mums ir izdevies AQAL kartē ietvert svarīgāko, kas atrodams visos esošajos cilvēka attīstības modeļos, un noformulēt to piecos parastos faktoros, kas ir būtiski cilvēka evolūcijas saprašanai. Tie ir kvadranti, pakāpes, līnijas, stāvokļi un tipi. Visi šie elementi ir pieejami mūsu apziņai šajā mirklī.”

 

  • Apziņas stāvokļi (apziņas dziļums) apraksta mūsu garīgās pieredzes iespējas. K. Vilbers runā par četriem apziņas stāvokļiem – rupjo, smalko, cēlonisko un neduālistisko.
  • Apziņas attīstības pakāpes (apziņas augstums) attēlo pakāpenisku tās izvēršanos, augšanu. K. Vilbers izšķir deviņas apziņas attīstības pakāpes.
  • Attīstības līnijas apraksta cilvēka daudzveidīgās spējas, kas izpaužas aptuveni divdesmit dažādās attīstības līnijās.
  • Tipi atgādina, ka mēs – vīrieši un sievietes – esam divas cilvēka versijas un katram dzimumam atšķirīgā veidā jāšķērso četras morālās attīstības pakāpes.
  • Kvadranti rāda, ka cilvēkam (un jebkurai parādībai) ir četras dimensijas, četri dažādi esamības teritoriju tipi.

Ar AQAL un integrālo teoriju var iepazīties šādās grāmatās:

Wilber, Ken. The Integral Vision. Boston: Shambhala, 2007.

Wilber, Ken. Integral Spirituality. A Startling New Role for Religion in the Modern and Postmodern World. Boston: Shambhala, 2006.

Wilber, Ken, Patten, Terry, Leonard, Adam, Morelli, Marco. Integral Life Practice. Boston: Shambhala, 2008.

 

Kena Vilbera grāmatas latviešu valodā:

Vilbers Kens. Visaptverošā teorija. Rīga: Jumava, 2010.

Vilbers Kens. Īsa visaptverošā teorija. Rīga: Jumava, 2011 (ar šo grāmatu būtu labi sākt!).

Vilbers Kens. Aci pret aci. Rīga: Jumava, 2013.