Vai krīzi var pārvērst iespējā?

Juris Rubenis • 2020. gada 21. decembris

Ja uzmanīgi ieskatīsieties fotoattēlā, pamanīsiet, ka mēs abi smaidām. Protams, maskas aizsedz lielāko mūsu sejas daļu, un daudziem cilvēkiem, kuri nav saistīti ar medicīnu, medicīnas masku valkātāji izraisa spriedzi un nemieru. Taču maskas slēpj mūsu smaidu. Vai varētu būt tā, ka bieži vien arī aiz ārēji biedējošiem notikumiem slēpjas kas pilnīgi cits, piemēram, Dzīves laipni dāvāta iespēja, par kuru vēlāk priecāsimies? Ja vien neļausim notikumu biedējošajai izpausmei sevi nobiedēt un ieskatīsimies dziļāk, dziļāk, dziļāk…

Lai cik ļoti negribētos to atzīt, dzīve nav paredzama. Pati nemainīgākā dzīves īpašība ir tā, ka viss nepārtraukti mainās. Un mums visiem nepārtraukti jāmācās dzīvot šajā pārmaiņu upē.

Mājaslapas sadaļā VIDEOKURSI publicēts jauns Jura Rubeņa un Induļa Paiča kurss Vai krīzi var pārvērst iespējā? No izmisuma līdz gudrai un drosmīgai rīcībai.

Šobrīd mēs ar kolēģi Induli ik dienas pavadām daudzas stundas Skype un Zoom platformās, sarunājoties ar dažādiem cilvēkiem un kopīgi risinot dzīves izaicinājumus.

Šis kurss ir ierakstīts pirms dažām dienām – 17. decembrī – kā svaiga reakcija uz mūsu uztvertajiem aktuālajiem jautājumiem un akūtajām vajadzībām.

Taču krīze, protams, nav tikai šī laika tēma, kura izzudīs līdz ar vispārējas vakcinēšanās sākumu. Ar krīzēm mēs neskaitāmos veidos un izpausmēs sastopamies ik dienas. Tā tas ir bijis pagātnē un būs arī turpmāk. Tāpēc mācīties nenobīties no krīzēm, izturēt tās un izmantot to apslēpto izaugsmes potenciālu – tas ir viens no katra cilvēka mūžīgajiem izaicinājumiem.

Krīze ir nevis kārtējā problēma vai nepatikšanas, bet situācija, kuru nav iespējams atrisināt ar ierastajiem paņēmieniem, ar mūsu rīcībā esošajām zināšanām un pieredzi.

Krīze ir ārējs vai iekšējs notikums, kas pēkšņi atklāj jaunu, līdz šim nepamanītu vai nezināmu dzīves aspektu. Krīzei raksturīgās sāpes, apjukums un izmisums rodas no nespējas (un bieži vien arī no negribēšanas) šo jauno notikumu vai faktu iekļaut līdzšinējā dzīves perspektīvā.

Savā ziņā krīze ir katrs jaunais dzīves perspektīvas paplašinājums, kas nereti vispirms atklājas kā piespiedu situācija, kuru nav iespējams ignorēt. Tāpēc reizēm krīzē ir nepieciešama ārēja palīdzība, atbalsts, kas apstiprina: lai arī šī jaunā pieredze ir sāpīga vai graujoša “vecajai” sistēmai, to iespējams tajā iekļaut. Nevajag vairīties lūgt atbalstu un saņemt palīdzību no citiem. Taču nereti vislielāko palīdzību krīzē cilvēks var sniegt pats sev, ja vien ir gatavs atvērties jaunajam un ir informēts par iespējamiem rīcības veidiem.

Cilvēka dzīves ceļš ved cauri nemitīgām krīzēm. Katrs jauns dzīves posms – pusaudžu gadi, jaunība, pusmūžs un vecums – izraisa krīzi, jo mēs nonākam situācijā, kādā vēl nekad neesam bijuši. Tajā ir jāapgūst jaunas prasmes un jāiemācās dzīvot.

Krīzes ir neatņemama, normāla dzīves daļa. Mums nav jājautā, kā no tām izvairīties, bet gan – kā iemācīties krīzes izturēt, šķērsot un izmantot izaugsmei.

Šajā kursā aplūkojam krīžu rašanās iemeslus, krīžu veidus un dažādas krīžu risinājumu iespējas.

Kā pārvarēt katras krīzes izraisītās bailes un pretestību? Kas krīzē var palīdzēt vispirms? Kā uzdrošināties krīzi pieņemt un ļaut tai sevi mainīt?

Covid-19 pandēmija nav pēdējā krīze mūsu dzīvē. Taču, ja to drosmīgi un prasmīgi šķērsosim, būsim gatavāki nākamajām.

Man šķiet, ka mūža nogalē dzīvesgudrs, harmonisks un gaišs kļūst tikai tas cilvēks, kurš ļāvis sevi paplašināt un mainīt daudzām krīzēm.

Videokursu veido četras lekcijas, kuru kopējais garums ir 5 stundas un 20 minūtes.

  1. lekcija. Krīžu neizbēgamība un nepieciešamība. Krīzēs apslēptās izaugsmes iespējas. Juris Rubenis
  2. lekcija. Krīzes subjektīvie un objektīvie aspekti. Ārēju apstākļu izraisīta, krīze tomēr vienmēr ir iekšējs process. Indulis Paičs
  3. lekcija. Praktiski instrumenti, kas palīdz šķērsot krīzi. Prakses un konkrēti vingrinājumi. Juris Rubenis
  4. lekcija. Kā krīzi pārvarēt, nevis iestrēgt tajā uz gadiem? Kā apstrādāt zaudējumus, neiestrēgt viltus risinājumos un nenodot ievainojumus nākamajām paaudzēm? Indulis Paičs