Desmit impresijas, lasot Ričarda Rora grāmatu “Apslēptais”

Vita Liberte.  Desmit impresijas, lasot Ričarda Rora grāmatu “Apslēptais”

• Tu jau zini vairāk, nekā domā

Šī ir viena no skaistākajām Rora atziņām: īstā garīgā atklāsme bieži jūtas kā atcerēšanās.

Tu nelasi Bībeli, lai uzzinātu kaut ko pilnīgi jaunu. Tu lasi, lai atpazītu, kas jau sen mīt tevī, bet bija aizmirsts.

• Garīgā lasīšana sākas tur, kur beidzas steiga

“Viena rinda ir pietiekami,” saka Rors, “ja tā tiek izlasīta ar klātbūtni”.

Steiga pieder informācijai. Lēnums pieder transformācijai. Ja gribi “apslēpto”, tev jāsamierinās ar to, ka tas neatskrien pēc pieprasījuma.

• Bībele nav grāmata, ko “saprast”, bet telpa, kurā ieiet

Ja es eju pie Rakstiem ar domu “tagad izskaidrošu”, es palieku ārpusē.
Bet, ja ieeju ar domu “es ļaušos, lai mani lasa”, tad teksts sāk darīt savu darbu.

Bībele nav logs, caur kuru skatīties uz Dievu. Tā ir durvis, pa kurām paiet pašai sevī dziļāk.

• Dievs nav tas, kuru vajag pārliecināt vai nomierināt

Domājot - ja būšu pietiekami laba, pietiekami pareiza, pietiekami garīga — tad Dievs būs ar mani. Rors saka: Dievs jau ir. Ne tāpēc, ka tu kaut ko izdarīji, bet tāpēc, ka esi. Šī atziņa bieži ir vairāk atbrīvojoša nekā satraucoša — un reizēm tieši tāpēc grūta.

• Bībele maigi izjauc ego

Rors saka: patiesais garīgais teksts nesatricina, jo tas nebaro mūsu kontroli.

Garīgā lasīšanā pretestība nav kļūda. Pretestība bieži ir durvis.

• Grāmatas galvenais vēstījums tiešām ir apslēpts 

Nejautā “ko šis pants saka?”, bet “ko tas dara ar mani, kamēr es to lēni lasu?”

Tieši tur sākas “apslēptais”.

• Dieva balss nav skaļāka par citām — tikai dziļāka

Bībele nemēģina pārbļaut tavas domas. Dievs nerunā skaļā balsī.

Rors saka: Dieva balss ir tik klusa, ka to dzird tikai tas, kurš apstājas.

• Dievs Rakstos aug kopā ar cilvēku

Rors nebaidās no šīs domas: Bībele rāda cilvēces pieaugošu briedumu, nevis perfektu sistēmu. Dieva tēls kļūst maigāks, plašāks, brīvāks. Un tas nozīmē: arī tev ir atļauts augt, pārskatīt, mainīties. Nemainīgums nav svētums.

• Raksti nav par bēgšanu no dzīves, bet par ieiešanu tajā

Rors nekad neaicina uz garīgumu, kas attālinās no realitātes. Ja tas, ko lasi, nepadara tevi mazliet līdzcietīgāku, patiesāku, dzīvāku — tad kaut kas ir palicis tikai galvā.

Garīgā lasīšana vienmēr grib ienākt tavā ikdienā.

• “Apslēptais” nekad neatklājas uzreiz — un tā ir žēlastība

Ja viss būtu skaidrs, mēs pārstātu klausīties. Ja viss būtu vienkāršs, mūsu sirdij nebūtu kur augt. Ne viss ir jāsaprot. Dažas lietas ir vienkārši jānēsā.