PIECPADSMIT GADU GARĪGAJAM DARBAM LŪŽŅĀ

No Elijas nama līdz garīgo prakšu centram Stacija. Pārdomas, atskatoties uz noieto ceļu.

 

Nereti tikai dzīves vidū atklājam, ka mūsos ir daudz harmonizējamu pretrunu un ievainojumu, kas gaida dziedināšanu. To nevar paveikt citādi kā vien ar praksēm, kas jau kopš senatnes cilvēkā veic, izcilā trapista Tomasa Kītinga vārdiem runājot, zināmu dievišķās psihoterapijas funkciju.

*

Pirms 15 gadiem – 2009. gada 26. novembrī – tika iesvētīts un atklāts meditācijas centrs Elijas nams. Tas bija neliels koka nams vienā no nomaļākajām Latvijas vietām – Lūžņas mežos, ierīkots atjaunotā un paplašinātā gandrīz simtgadīgā šķūnī, kas atradās “Krūmkalnu” māju pagalmā. Tajā bija vairākas mazas istabiņas ar zemiem griestiem un plānām sienām. Ēdamistaba vienlaikus kalpoja arī kā lekciju telpa. Taču, neraugoties uz lielo šaurību, daudzi cilvēki te vēlējās atgriezties vēl un vēl.

Nakti pirms nama atklāšanas kopā ar dažiem ļoti tuviem draugiem pavadījām, skrūvējot pēdējās mēbeles un darot vēl desmitiem citu darbu. Negulējuši, bet priecīgi svinīgajā pasākumā uzklausījām sveicienus un manu toreizējo kolēģu – luterāņu un katoļu baznīcu vadītāju – svētības vārdus.

Nākamajā dienā sākās pirmais meditācijas retrīts, kurā piedalījās astoņi dalībnieki. 

Mums ar Ingu nebija ne mazākās jausmas, kas no šī nama izaugs un cik ļoti tas pārveidos mūsu dzīvi. Mēs tikai sekojām dziļam, noslēpumainam un neatvairāmam aicinājumam, ko bijām sajutuši savā sirdī. 

*

Pie praksēm es nonācu vai tiku atvests intuitīvi, soli pa solim.

Es vienkārši atsaucos visos cilvēkos mājojošajai pirmvajadzībai, kas katra dzīvē sevi izpauž atšķirīgā veidā.

Līdzīgi neskaitāmiem manas paaudzes vīriešiem esmu pavadījis daudzus gadus prāta radīto mentālo sistēmu cietumā. Protams, paiet ilgs laiks, līdz to beidzot pamanām. Mēs esam vienpusīgi un aizvērti, no reālās dzīves norobežojušies, bet… to nezinām. Sevišķi bīstamas, jo grūtāk pamanāmas, ir izkoptas vienpusības formas. Ja pirms trīsdesmit gadiem kāds norādītu uz manu vienpusību, visticamāk, es šos pārmetumus paštaisni noraidītu.  

Taču soli pa solim mācījos atzīt, ka arī pēc daudziem gadiem, kas pavadīti garīgās tradīcijas iekšpusē, esot “garīga profesionāļa” amatā, manā dzīvē joprojām kaut kas īsti nenotiek, nedarbojas, nemainās. Tā ir grūti definējama sajūta, taču to nav iespējams ignorēt. It kā viss jau ir, tomēr paša svarīgākā trūkst. Laiku pa laikam manī spēcīgi uzjundīja izmisīgas ilgas un skumjas pēc kaut kā, kas varētu būt, kam vajadzētu būt, bet kas nez kāpēc joprojām nav satikts un piedzīvots. Tā pirms vairāk nekā 25 gadiem iesākās mans apzinātas praktizēšanas ceļš. Es biju noguris no vārdiem, kas, neraugoties uz to cildeno saturu, parasti iestrēga vienā un tai pašā līmenī. Piemēram, pēkšņi sajutu, cik nozīmīgs rīks var būt klusums. Klusums, no kura daudzus gadus biju izvairījies. 

*

Sākumā domājām, ka interese par meditācijas retrītiem Latvijā nebūs liela un ka meditācijas nama ierīkošana, iespējams, ir pilnīgi neprātīgs un ar realitāti maz saistīts eksperiments. Taču pēc pāris gadiem interese par Elijas nama retrītiem bija izaugusi tik liela, ka visas brīvās vietas uz pusgada retrītiem (parasti mājaslapā publicējām tuvāko pasākumu grafiku divas reizes gadā – 10. maija un 10. novembra pusnaktī) tikai rezervētas trīs līdz piecu minūšu laikā. Mēs nejutāmies labi, uz jautājumu “Kad būtu iespējams piedalīties meditācijas retrītā?” aizvien biežāk atbildot: varbūt pēc gada, ja jums izdosies paspēt pieteikties... Labi apzinājāmies, ka dažkārt cilvēkam, kas nonācis dzīves krustcelēs, dalība retrītā būtu nepieciešama nekavējoties...

Aizvien vairāk sevi pieteica vajadzība pēc plašākām un, jāsaka, arī retrītiem piemērotākām telpām, kādas, protams, nebija atrodamas romantiskajā, bet mūsu mērķiem ar grūtībām pielāgotajā šķūnī...

Maksimālais cilvēku skaits, ko vienā retrītā varējām uzņemt Elijas nama ēkā, bija 15. Šajās reizēs sajūta nereti bija kā pārpildītā autobusā, jo bija uzmanīgi jāpārdomā, kā ēdamtelpā vai gaitenī pieklājīgi paspraukties garām citam dalībniekam. Liela daļa istabu bija divvietīgas. Tas nozīmē, ka bijām spiesti tajās izmitināt savstarpēji nepazīstamus cilvēkus (pirms tam gan jautājām, vai tas būtu pieņemami). Meditācijas telpā nepietika svaiga gaisa. Vietas trūkuma dēļ meditācijas matrači sedza lielāko daļu telpas grīdas. Līdz savai vietai varēja nonākt, ejot pa šaurām taciņām starp matračiem.

Tāpēc bijām ļoti iepriecināti (lai arī noraizējušies), kad pirms pieciem gadiem mūsu vecākais dēls Filips ar sievu Litu iegādājās 600 metru attālumā esošo bijušo PSRS robežapsardzes punktu un soli pa solim sāka atjaunot tajā esošās ēkas. Tā bija degradēta teritorija, aizaugusi ar krūmiem un kokiem, un tajā atradās vairākas ļoti sliktā stāvoklī esošas ēkas, to vidū arī vecā Lūžņas šaursliežu dzelzceļa stacija. Vispirms tika atjaunota kafejnīcas ēka, kuras otrajā stāvā ierīkoja dažas istabiņas viesiem. Ar laiku, pārvarot daudzus izaicinājumus, tika atjaunota vecā kazarmu ēka, ko šobrīd saucam par Klusuma namu, kurā nu tiek rīkoti meditācijas retrīti un citi cilvēka izaugsmei veltīti semināri. 

*

Galvenajām garīgajām praksēm nav viena autora. Tās ir nojaustas, atklātas, nosapņotas, atklāsmēs saņemtas atskārsmes par veidiem, kā sadarboties ar Garu un mūsos dziļi mājojošo vajadzību augt. Tās ir cilvēces kolektīvā radošuma veidots mākslas darbs. Prakses ir senākās garīguma formas, veids, kādā vēl pirmsrakstības laikmetā viena paaudze nodeva savu garīgo pieredzi nākamajai. Bieži vien tas notika pavisam vienkārši: lūk, kā šo dara! Dari kopā ar mani un bez manis! Dari un mācies!

*

Elijas nams bija Latvijā pirmā vieta, kas tika izveidota, lai tajā notiktu regulāri meditācijas retrīti, un tā kļuva par daudzu citu labu projektu un iniciatīvu ierosinātāju. Bez Elijas nama nebūtu dibināta Lasāla kontemplācijas skolas via integralis Latvijas nodaļa, Integrālās izglītības institūts un, protams, Elijas nama garīgā darba turpinātājs – garīgo prakšu centrs Stacija. To pašu var sacīt par vairākiem citiem izciliem projektiem: Contemplatio, Klusuma skolu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Klusuma istabu un Centru cilvēka izaugsmei Torņakalns. Visus šos projektus vada un attīsta Lasāla kontemplācijas skolas absolventi. 

Lielākā daļa Latvijā šobrīd aktīvo apzinātības meditācijas skolotāju, integrālo kouču, eneagrammas skolotāju ir guvuši būtiskas zināšanas un transformatīvu pieredzi Elijas nama sienās. Neticami, ka no tik mazas vietas nākuši tik nozīmīgi impulsi! Tas, protams, liecina par patieso pārmaiņu avotu – garīgo praksi – vai, vēl precīzāk, par praksē iegūstamo garīgo pieredzi.

Elijas nama darbības laikā tajā noturēti 269 retrīti, kuru kopīgais ilgums ir 849 dienas. 

*

Šobrīd Elijas namā uzsāktais garīgais darbs turpinās garīgo prakšu centrā Stacija. Nepieciešamība pēc Stacijas izrietēja ne  tikai no vajadzības iegūt lielākas telpas. Divpadsmit gadu garumā darbojoties Elijas namā, ieguvām pieredzi par vēl citu garīgu prakšu nozīmi cilvēka izaugsmes ceļā. Lai arī esmu autorizēts kontemplācijas skolotājs, pēdējos piecpadsmit gados esmu veltījis daudz laika tam, lai līdztekus meditācijai pētītu arī citas prakses, kas var palīdzēt atvērties reālām, labām pārmaiņām un lielākam plašumam cilvēka dzīvē. Katram no mums ir jārisina savi īpašie uzdevumi un jāsatiekas ar saviem īpašajiem šķēršļiem. Nav tādu metožu vai prakšu, kas derētu visiem. Katram ir jāatrod labākais instruments, kas der viņa šībrīža situācijā. Ir cilvēki, kas var sākt ar apzinātības meditācijas praksi, taču citiem, lai nonāktu pie iekšējas gatavības meditācijai, ir jāsāk ar kaut ko pavisam atšķirīgu, piemēram, ar kādu no ķermeņa praksēm. Tāpēc ir jāmācās izvērtēt, ar kuru praksi vai vingrinājumu komplektu sākt.

Tieši Elijas namā gūtā pieredze mūs mudināja izveidot nevis vienkārši lielāku meditācijas centru, bet garīgo prakšu centru, proti, vietu, kur apgūt vēl citas izaugsmei noderīgas metodes. Staciju pilnā mērā var uzskatīt Elijas nama versiju 2.0.

*

Lielāko daļu retrītu un semināru Stacijā organizē Integrālās izglītības institūts. Taču Stacijā notiek arī Lasāla kontemplācijas skolas via integralis (Šveice), Illuman (ASV), Animas Valley Institute (ASV), The Foundation for Shamanic Studies Europe (Austrija), Center for Action and Contemplation (ASV) un Soulcraft Baltic skolotāju un gidu vadīti pasākumi.

Stacijā ir pieejamas, iespējams, mūsdienīgākās un ērtākās telpas retrītu un semināru rīkošanai Baltijas valstīs. Dalībnieku nakšņošanai iekārtotas 30 vienvietīgas istabas ar visām ērtībām, viņu rīcībā ir plaša meditācijas telpa (100 kv.m.), mūsdienīgi aprīkota auditorija lekcijām, bibliotēka un restorāns, kurā baudīt garšīgas veģetāras maltītes. Protams, īpašu atmosfēru rada Stacijas novietojums pirmatnīga Ziemeļkurzemes meža ielokā 300 m attālumā no Baltijas jūras.

No 2019. gada līdz šai dienai Stacijā notikuši jau 130 retrīti un darbsemināri.

*

Prakses var palīdzēt atvērties, atklāt un apzināties kaut ko nozīmīgu, kļūt drosmīgākiem un izturīgākiem. Bet tas, ko ar to iesākam, paliek mūsu ziņā. Labas prakses spēj pamodināt. Tas ir daudz. Tomēr mūsu vietā tās nedzīvo. Tās ir pavadoņi dzīves ceļā, kas vēl nav beidzies. Tās var palīdzēt risināt sāpīgas pagātnes kļūdas, dziedināt ievainojumus, zināmā mērā padarīt mūs elastīgākus un gatavākus jauniem izaicinājumiem, bet tās neatbrīvo no atbildības un grūtu lēmumu pieņemšanas. Turklāt, pats galvenais, tās nemitīgi ieved izaugsmes krīzēs, kuru laikā mums atkal un atkal jāmācās jauni rīcības un darbības veidi. Tās nevar mainīt mūsu pagātni vai apkārtējo vidi, bet var palīdzēt mainīt attieksmi pret to, veidu, kā to redzam. Tās var palīdzēt pieņemt to, ko ilgus gadus esam noraidījuši. Pēkšņi mēs atrodam noslēpumainu iemeslu uzticēties un ļauties Realitātei.  

Prakses ļauj patiesāk sajust un uztvert dzīvi. Mūsu dzīve kļūst tik reāla, kā nekad iepriekš, iespējams, nav bijusi. Tā pamatojas dziļās rūpēs par sevi, apkārtējiem un noslēpumaino pasaules kārtību. Šīs rūpes mūs iedvesmo paveikt kaut ko nozīmīgu, sniegt citiem vairāk, izkļūt no šauru un sadrumstalotu pasaules uzskatu slazda, stiprināt brīvību, mīlestību, atvērtību un dziļumu mūsos pašos, apkārtējos un šajā skaistajā un vienlaikus bieži nesaprotamajā pasaulē.