Kritiens augšup. Nokrist, lai iemācītos piecelties un pamosties. Ko es iemācījos, šķērsojot savas dzīves krīzes?

Juris Rubenis • 2023. gada 9. marts

Kā jums šķiet – vai galvenā prasme, kas cilvēkam jāapgūst, ir nekad nekrist, vienmēr palikt stabili stāvam kājās, nekad nekļūdīties? Bet varbūt svarīgākais ir pavisam kas cits – prasme piecelties pēc neizbēgamajiem kritieniem un no tiem mācīties?

Visi patiesas transformācijas, pārveides ceļi atklāj U kustību. Lai uzkāptu, vispirms vienmēr ir jānokāpj. Un, ja negribas nokāpt (parasti negribas!), dzīve mums palīdz ar kritienu. Parasti mēs to nevēlamies pieņemt. Tāpēc mums palīdz tik daudzi gudri avoti, sākot ar senajiem mītiem un sakrālajiem tekstiem un beidzot ar Otto Šarmera U teoriju.

Mūsu dzīves ceļā, šķiet, ir ieprogrammētas neveiksmes jeb tas, ko mēdz saukt par “vajadzīgajām ciešanām”. Mēs visi krītam, un… tas ir labi, jo šī pieredze nereti kļūst par pašu noderīgāko mūsu ceļā. Ričards Rors saka:

“Tikai tie, kas ir krituši “lejup”, saprot, ko nozīmē “augšup”. Krišana augšup ir dvēseles noslēpums, kuru var izzināt, nevis par to domājot vai to pierādot, bet vismaz vienreiz tam ļaujoties. Mēs nepalīdzam saviem bērniem, ja neļaujam piedzīvot vajadzīgos kritienus, jo piecelties pēc kritiena var iemācīties tikai krītot! Tikai daudzkārt nokrītot no divriteņa, mēs beidzot apgūstam līdzsvara sajūtu. Cilvēki, kuri nekad nav ļāvuši sev nokrist, patiesībā nemaz nav līdzsvarā, tikai paši to neapzinās.”

Agrāk vai vēlāk mūsu dzīvē ienāk kāds notikums, cilvēks, nāve, ideja vai attiecības, ar ko mēs vienkārši nespējam tikt galā, izmantojot esošās prasmes, zināšanas vai gribasspēku. Kādā brīdī mums jāpiedzīvo strupceļš, kritiens vai zaudējums. Tas ir vienīgais veids, kā Dzīve, Liktenis, Noslēpums var likt mums mainīties, atraisīties no egocentriskiem aizspriedumiem un doties daudz tālākā un dižākā ceļojumā.

Savādi, bet mums ir jākrīt un jāklūp, jo tas ir vienīgais ceļš, kā mūsos notiek patiesas pārmaiņas un patiess pagrieziens uz augšu.

Darbseminārā ar savu kritienu pieredzi un ieguvumiem savstarpēji papildinošā dialogā dalīsies divi cilvēki ar atšķirīgu dzīves un darba pieredzi – Eiropas Parlamenta viceprezidents ekonomikas doktors Roberts Zīle, kā arī teologs un kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis.

Darbseminārā tiks aplūkoti cilvēka izaugsmes modeļi, kuru neatņemama sastāvdaļa ir nokāpšana vai kritiens, taču mērķis ir mudināt dalībniekus pievērst uzmanību pašiem savas dzīves kritienu pieredzei vai to no jauna “pārlasīt”. Kādas vēl nepamanītas un neapjaustas iespējas tajā slēpjas?

Darbseminārs "Kritiens augšup. Nokrist, lai iemācītos piecelties un pamosties."