Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla.

Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atturas no garīgām tradīcijām vai praksēm, ir apziņa, ka garīgums nav kaut kas “papildus” - bet gan dzīvesveids. Un tā arī ir. Arī meditācija nav tikai brīdis uz paklājiņa. Tā ir attieksme. Tas ir vērības dzīvesveids.

Meditācija ir aicinājums mainīt veidu, kā mēs dzīvojam, proti, no automātiskas reaģēšanas uz apzinātu klātbūtni. Tas ir aicinājums pirms reakcijas apstāties. Pamanīt sevi, savas domas, sajūtas. Pamanīt otru cilvēku, patiesi pamanīt otru cilvēki nevis ļauties priekšstatiem; piedzīvot otru ar atvērtību. Tas ir aicinājums apzināti atbildēt, nevis automātiski reaģēt.

Apzinātība nav rezervēta tikai klusuma brīžiem. Tā ienāk mūsu sarunās, darbā, attiecībās ar sievu, vīru, bērniem, vecākiem, kolēģiem. Tā veido skaidras robežas, pārdomātākus lēmumus un dziļāku klātbūtni pasaulei. Tā ir dzīve, kurā mēs pamazām pārstājam būt “vadīti” no ārpuses un sākam dzīvot no sava Centra.

Un varbūt tieši šis – apzināts cilvēks – ir labākā dāvana, ko varam sniegt sev, saviem tuviniekiem un visai sabiedrībai. Ne tikai svētkos, bet katru dienu. Jo katra meditācija, katrs apzinātības solis, kaut vai mazs, mūs ved tuvāk šādam dzīvesveidam. Soli pa solim. Elpu pēc elpas. Līdz kādā brīdī pamanām – pasaulē ir par vienu apzinātu cilvēku vairāk. Un tas ir daudz.

Marta sākumā garīgo prakšu centrā Stacija notiks kārtējās meditācijas retrīts "Ievads apzinātības meditācijā. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla."