Pārveides atslēgas. Prakses vai darbības pārākums pār teoriju

Ne mirkli neapšaubu, ka daudzas atziņas un filozofiskās sistēmas, ar kurām varam iepazīties grāmatās, var būt nozīmīgas un iedvesmojošas. Taču mūs maina nevis tas, ko domājam, bet tas, ko darām. Tāpēc viens no galvenajiem pārveides instrumentiem ir prakse – tā ir svarīgāka par teoriju.

Daudzi cilvēki ir uzdevuši sev jautājumu – kāpēc manā dzīvē nenotiek pārmaiņas, ja esmu izlasījis tik daudz labu grāmatu, piedalījies iedvesmojošos semināros un patiešām vēlos mainīties? Esmu pavisam skaidri sapratis, kur es atrodos un kā man trūkst, taču vecā dzīve turpinās bez izmaiņām – business as usual.

Izglītības sistēmu pētnieki pēdējos gados nonākuši pie secinājuma, ka lekciju metode un, piemēram, informācijas uztvere tikai lasot patiesībā ir viens no neefektīvākajiem mācīšanas veidiem.  

Visvairāk maina tāda izglītība, kas spēj ilgstoši saskarties ar cilvēka esību plašākā mērogā nekā domājošais vai lasošais prāts. Daži to sauc par integrālo, pārveidojošo vai pat dzīvesveida izglītību. Šāda veida izglītība iesaista visas četras mums pieejamās inteliģences: prātu, emocijas, ķermeni un garu.

Citiem vārdiem sakot, mums ir kaut kā jāiesaistās praktiskā pieredzē un jāuzņemas emocionāls risks, kas izved mūs ārpus komforta zonas.

Mums aizvien jāpaplašina uztvere un pieredze, citādi dziļākajā līmenī nekas patiesi nemainīsies. Pēc dažu minūšu vai stundu izklaides ar jaunām idejām mēs ātri atgriežamies pie saviem vecajiem draugiem, drošajām lomām, pazīstamajām neironu saitēm un vecajiem ego reaģēšanas modeļiem. Mēs visi esam pakļauti ieradumam un apbrīnojami viegli atkrītam atpakaļ pazīstamajā un ierastajā.

Mūs reāli maina nevis tas, ko zinām, bet tas, ko darām jeb praktizējam. Mums piemītošo potenciālu varam apgūt tikai ar praktisku vingrinājumu palīdzību. Izpratne par mentālās, emocionālās, garīgās un ķermeniskās prasmes nozīmi mūsu dzīvē atklāj, ka transformācijas procesu nepieciešams uztvert un izpaust ar ķermeni, emocijām, prātu un apziņu. Tikai tas, ko esam apzinājušies, uztvēruši, sajutuši un iemiesojuši, var veicināt neatgriezeniskas pārmaiņas mūsu dzīvē.

Šo pieeju izmantojam darbseminārā Četru inteliģenču process, kuru reizi gadā nelielai dalībnieku grupai vadām garīgo prakšu centrā Stacija.

Darbsemināra metode vada dalībniekus cauri secīgam procesam, vingrinājumu virknei, kas palīdz sastapties ar izaugsmi traucējošiem ieradumiem, ievainojumiem un priekšstatiem. Pārveides rīki ir apzinātība un klusums, iztēle un daba, ķermenis un kustība, prāts un atvērta domāšana.

Tie ir pieejami un neaizstājami instrumenti katram cilvēkam tik nepieciešamajā iniciācijas ceļojumā, kas, izsakoties mītu valodā, palīdz nonākt dvēseles meža nepazīstamajā daļā.

Senās tradīcijas māca: lai atklātu dvēseles noslēpumus, ir jādodas ceļā pretī nezināmajam, jāienirst paša “es” tumsā, laiatrastu savu īpašo vietu pasaulē un atklātu, ka esi daļa no realitātes, kas ir lielāka par tevi. Stāsts ir par visaptverošu savu spēju apgūšanu, par drosmīgāku atvēršanos dzīvei. No tā atkarīgs, cik labi šajā pasaulē varam justies.

Tas ir “varoņa ceļš”. Dž. Kempbels raksta: “Varonis ir vīrietis vai sieviete, kam izdevies pārspēt savus personiskos vēsturiskos ierobežojumus un nonākt pie universāliem, visai cilvēcei piemītošiem izpausmes veidiem.”

Šogad darbseminārs Četru inteliģenču process notiks 8.-12.maijā.