Tikai viena meditācijas nedēļa izraisa pārsteidzošas pārmaiņas smadzenēs

Bija zināms, ka septiņās intensīvas meditācijas dienās tiek nomierināts ķermenis, taču tagad pētījumi par meditācijas ietekmi uz smadzenēm liecina, ka šajā laikā smadzenēs veidojas jauni savienojumi.

Cilvēki visā pasaulē dažādās kultūrās jau tūkstošiem gadu ir praktizējuši dažādas meditācijas formas, lai uzlaboti veselību un pašsajūtu. Tomēr joprojām nav līdz galam saprotams, kā šīs prakses ietekmē smadzenes. Tādēļ tika veikts visaptverošs pētījums par īsu, bet intensīvu dažādu meditācijas prakšu bioloģisko ietekmi uz cilvēka prātu un ķermeni.

“Mēs jau gadiem zinām, ka tādas prakses kā meditācija var ietekmēt veselību, taču pārsteidzoši ir tas, ka vairāku prāta un ķermeņa prakšu apvienošana vienā retrītā izraisīja pārmaiņas tik daudzās bioloģiskajās sistēmās, turklāt mēs tās varējām tieši izmērīt gan smadzenēs, gan asinīs,” žurnālā Communications Biology rakstīja pētījuma autors Hemals Patels (Hemal Patel).

“Runa nav tikai par stresa mazināšanu vai relaksāciju,” viņš uzsvēra. “Runa ir par fundamentālām pārmaiņām tajā, kā smadzenes mijiedarbojas ar realitāti, un par iespēju šīs pārmaiņas bioloģiski izmērīt.”

Nelielajā pētījumā piedalījās 20 pieaugušie, kuriem nebija nekādas veselības problēmas. Viņi septiņas dienas piedalījās retrītā, kurā katru dienu bija gan lekcija, gan vadīta meditācija, gan citas līdzīgas prakses, kuru kopējais ilgums bija 33 stundas.

Pirms un pēc retrīta pētnieki dalībnieku smadzenes izmeklēja ar magnētiskās rezonanses attēldiagnostiku (MRI). Šie izmeklējumi ļauj konstatēt ar smadzeņu aktivitāti saistītas asinsrites izmaiņas un tādējādi novērot, kuri smadzeņu reģioni un neironu tīkli darbojas aktīvāk vai mazāk aktīvi.

No pētījuma dalībniekiem tika ņemti arī asins paraugi, lai izvērtētu izmaiņas vielmaiņā, imūnsistēmas darbībā, molekulārajā signalizācijā un citos bioloģiskajos procesos.

Pētnieki konstatēja, ka meditācijas laikā samazinājās aktivitāte smadzeņu reģionos, kas saistīti ar nepārtrauktu iekšējo domu plūsmu jeb tā saukto “iekšējo pļāpāšanu”. Viņi norāda, ka tas liecina par efektīvāku smadzeņu darbību.

Kad laboratorijā audzētus neironus pakļāva asins plazmai, kas no dalībniekiem bija iegūta pēc retrīta, neironiem izveidojās garāki izaugumi un vairāk savienojumu. Tas liecina, ka meditācija spēj palielināt smadzeņu pielāgošanās spēju jeb neiroplastiskumu.

Šūnās, kas tika pakļautas pēc retrīta iegūtajai dalībnieku asins plazmai, tika novērota arī pastiprināta vielmaiņas aktivitāte.

Dalībnieku asins paraugos zinātnieki pēc retrīta konstatēja gan vairāk iekaisumu veicinošu, gan pretiekaisuma signālu. Tas liecina, ka viņu imūnsistēmās norisinājās sarežģīta adaptīva reakcija.

Smadzeņu izmeklējumu rezultāti liecināja, ka meditācija var izraisīt dažas no tām pašām smadzeņu darbības pārmaiņām, kas saistītas ar psihedēliskām pieredzēm.

“Mēs novērojam tāda paša veida mistiskas pieredzes un neironu savienojumu modeļus, kuru sasniegšanai parasti nepieciešams psilocibīns, taču šajā gadījumā tie tiek panākti tikai ar meditācijas praksi,” sacīja Dr. Patels.

Psilocibīns ir psihoaktīva viela, kas atrodama tā dēvētajās “maģiskajās sēnēs”.

Pētījuma autori uzsver, ka šis atklājums nenozīmē, ka meditācija un psihedēliskās vielas rada vienādu iedarbību. Taču tas norāda, ka abas šīs ļoti atšķirīgās pieredzes var iesaistīt savstarpēji pārklājošus smadzeņu darbības procesus.

Zinātnieki cer, ka turpmāk tiks veikti kontrolēti klīniskie pētījumi, lai noskaidrotu, vai novērotās bioloģiskās pārmaiņas var sniegt arī reālus un nozīmīgus ieguvumus ārstniecībā.

 

Vishwam Sankaran
Pirmdiena, 2026. gada 10. augusts, plkst. 07.53 BST

Pārpublicēts - https://www.independent.co.uk/